Jautājumi-atbildes

Ir divi mērķi  pārbaudot betona izturību – faktiskās betona  izturības pārbaude konkrētā konstrukcijā objektā un izturības pārbaude konkrētās klases atbilstībai.

 Faktiskās konstrukcijas izturības pārbaude.

 Pārbaude ir nepieciešama, lai saprastu, kad ir iespējams noņemt veidņus, kad ir iespējams noņemt statīvus, kas tur pārsegumus, kad var noslogot konstrukciju ar paredzētajiem ekspluatācijas uzdevumiem. Šim testam betonēšanas laikā tiek izgatavoti betona paraugi. Paraugi tiek ražoti, saspiesti un uzglabāti apstākļos, kas ir maksimāli pietuvināti konstrukcijas apstākļiem. Testējot šādus paraugus laboratorijā, jebkurā brīdī iespējams novērtēt konstrukcijas izturību. Šajā gadījumā paraugu stiprums būs par 5-10% mazāks nekā konstrukcijas stiprums, jo konstrukcijas masā betona sacietēšanas temperatūra vienmēr ir augstāka par paraugu sacietēšanas temperatūru.

 Turklāt pastāv metodes, konstrukcijas izturības neiznīcinošai kontrolei  objektos -  betonu pārbaude ar Schmidt āmuru un ultraskaņu.

 Konkrētās klases atbilstības izturības pārbaude.

 Šādam testam ir jāatbilst standartu prasībām - nodrošināt konkrētus paraugus ar normāliem sacietēšanas apstākļiem: temperatūru 20 ° C ± 2 un apkārtējā gaisa mitrumu ≥ 95% 28 dienas, jo īpaši sākotnējā periodā.

Neatkarīgi no izturības testa mērķa ir jāņem vērā standartu prasības:

 Paraugu formai un izmēriem jāatbilst standarta LVS EN 12390-1: 2013 prasībām;

• Betona paraugu ņemšanai jāatbilst standarta LVS EN 12350-1: 2009 prasībām;
• Paraugu izgatavošanai un uzglabāšanai jāatbilst standarta LVS EN 12390-2: 2009 prasībām;
• Paraugu izturības pārbaudei jāatbilst standarta LVS EN 12390-3: 2009 prasībām.

 Jāsaprot, ka jebkura novirze no standartu prasībām vienmēr novedīs pie pazeminātiem rezultātiem.

 Nelīdzens paraugs vai koka veidņi samazinās izturību par 10-50%, uzglabāšanas temperatūra 10 ° C samazinās izturību līdz 70-80%, nenoslogots betona paraugs dos 10% mazāku izturību, un visas šīs kļūdas kopumā, kas nereti mēdz būt, dos rezultātu, kurš būs  tāls no faktiskās izturības.

 Jebkurš betons ir mākslīgais akmens, kas sastāv no:

 saistviela (piem., cementa, ģipša, bitumena u.c.);

• rupjas un smalkas pildvielas (piemēram, smilts, dolomīta šķembas, granīta šķembas, keramzīts, polistirols, marmors un pat svina skaidas);
• Ūdens;
• Modernais betona sastāvs ietver sevī ķīmiskas piedevas, kas uzlabo konkrētas betona īpašības.

 Klasiskais Latvijas betona sastāvs sastāv no cementa, smiltīm, smalkas vai rupjas frakcijas dolomīta šķembām, ūdens, plastifikatora.

Ražojot betonu stipri noslogotām tiltu konstrukcijām, pamatojoties uz prasībām par pildvielām, dolomīta šķembu vietā tiek izmantotas granīta šķembas.

Klasiskās betona proporcijas daļās: