Truck
arilans
бетон

Jautājumi-atbildes

Kas nozīme F, W, S ?

Salizturība (F100, F200 …).

Viena no pamatīpašībām betonam, neskaitot izturību – ir salizturība. Betons ir spējīgs izturēt vairākkārtēju sasalšanu/atkušanu nezaudējot izturību. Salizturība ir atkarīga no vairākiem faktoriem:

  • Līdz betona sasalšanai tam ir jābūt jau ar iegūtu kritisku stiprības pakāpi; 
  • Sasalšanas cikli ir ierobežoti, dažādām betona klasēm ir atšķirīgs sasalšanas ciklu skaits;
  • Dabas apstakļi un pildvielu kvalitāte;
  • Stiprības klase;
  • Gaisa saturs betonā;

Apzīmējums ar burtu F un ciklu daudzums.

Piemēram, С25/30 ir rādītājs F150. Tas nozīmē ka šāds betons spēj izturēt 150 sasalšanas ciklus, pēc kā nezaudēs vairāk kā  5% savas izturības. Izturība pret salu ir pārbaudāma laboratorijās, kurās ir atbilstošas iekārtas – saldēšanas kameras. Vienu un to pašu betona paraugs sadala uz 2 daļām. Vienu no tiem sasaldē un liek tam atkust 150 reizes (gadījumā, kad uz sala  izturību tiek pārbaudīts betons ar apzīmējumiem F150), otru parauga daļu glabā normālos apstākļos. Tad tiek pārbaudīts uz spiedēs izturību un salīdzina rezultātus. Betona salizturības pārbaude aizņem 3-4 mēnešus (28 dienas – laiks ,kurā betons iegūst savu maksimālo izturības pakāpi + 2 sasalšanas /atkušanas cikli diennaktī no 150).

 

Ūdens necaurlaidība (W2, W4, W6 … ).

Betona īpašības nelaist caur sevi ūdeni zem spiediena. Kā nosacījums, tas ir nepieciešams konstrukciju apakšējām daļām ,lai aizsargāt no gruntsūdeņi. Pastāv viedoklis, ka tāda betona ražošanā tiek izmantota speciāla ķīmija, bet patiesībā tā nemaz nav. Betons bez pilnīgi nekādas ķīmijas ir spējīgs izturēt ūdens spiedienu. Galvenokārt tas ir atkarīgs no betona izturības un blīvuma. Piemēram, betons C16/20 pats par sevi atbilst ūdens necaurlaidības klasei W4 (spēj nelaist caur sevi ūdeni līdz  4At. zem spiediena ). Betons C25/30 atbilst ūdens necaurlaidības klasei W8,C35/45-W10.

Pats par sevi betons priekš Latvijas apstākļiem ir pietiekami ūdens necaurlaidīgs. Reti, kad gruntsūdeņi spēj tik cauri betonam. Bet arī šajos gadījumos ir piedevas, kas padara betona struktūru blīvāku. Tās palielina ūdensnecaurlaidību no 1 – līdz 3 klasēm (piemēram, lai iegūtu C16/20 W8). Pārbaudei tiek sagatavoti  vismaz trīs kubi – betona paraugi  150х150х150 mm  kuri tiek pārbaudīti ar ūdens spiedienu speciālos laboratorijas stendos. 

Iestrādājamība (kustīgums, plastiskums, klases S1, S2, S3, S4 , S5).

Iestradājamības klases ir viena no betona visizplatītākajām pazīmēm. Tiek mērīts ar konusa nosēdumu centimetros (tā nav vienīgā, bet visizplatītākā metode transporta betonam). Metālisku konusveida formu  ar augstumu 30сm aizpilda ar betonu, pēc tam konusu noņem nost. Zem sava smaguma betona masa izplūst un paliek atbilstošā augstumā. Biezs – mazāk, šķidrs-vairāk.  Kustīguma noteikšana neprasa daudz laika, aptuveni tas ir nosakāms pat vizuāli. Tabulā zemāk ir norādītas klases, konusa nosēdums, to apraksts un pielietojums:

 

Iestrādājamības klase

Konusa nosēdums cm

Klases apraksts

Pielietojums

S1

No 10 līdz 40

Pussaus maisījums. Tādu betonu var iegūt uz mitriem materiāliem nepievienojot ūdeni. Betons no betona miksera drīzāk izbirst nevis izplūst.

Bortu stabu nostiprināšanai, mazu arhitektūrisku formu izveidei ar vibropresēšanu.

S2

No 50 līdz 90

Ļoti biezs. Šādu betonu ir diezgan grūti izkraut ārā no betona maisītāja. Grūti noblīvēt konstrukcijās ,kurās ir blīvs armējums.

Mazu arhitektūrisku formu izveidei ar vibropresēšanu,ja ir liels veidņu slīpums.

S3

No 100 līdz 150

Biezs betons, izkraušana jau ir iespējama. Betons tiek izliets un ar vibrāciju palīdzību tiek noblīvējas veidņos,ieplūst armējuma spraugās.

Svarīgās konstrukcijās, kuras pieprasa minimālu ūdens daudzumu, gadījumos, ja ir veidņu slīpums.

S4

NO 160 līdz 210

Visizplatītākais kustīguma veids. Betons viegli iekļūst grūti aizsniedzamās veidņu vietās, normāli blīvējas vietās ar blīvu armējumu.

Lielākā daļa sienu, pārsegumu, kolonnu, pamatu, rievās, pāļos.

S5

Vairāk kā 220

Betons viegli plūst un izlīdzinās pa veidnēm pat bez blīvēšanas. Taču grūti aizsniedzamās veidņu vietās un lai iedabūt betona masā gaisu- blīvēšana tomēr ir vajadzīga.

Blīvi armētās konstrukcijās, grīdas segumi, grūti sasniedzamas vietas, garie pāļi ar vēlāku iegremdēšanu  betona slāņos.

 

Pirms speciālu piedevu – plastifikatoru lietošanas, tāda īpašība kā betona iestrādājamība, diezgan stingri noteica ūdens daudzumu betonā. Varēja paredzēt- ka pie vienāda sastāva- biezākas konsistences betons būs stiprāks . Šobrīd plūstošāks betons vairs nenozīmē kā mazāk izturīgs. Nav sarežģīti iegūt plūstošāku betonu pievienojot nevis ūdeni- bet plastifikatorus.