Jautājumi-atbildes

Pirmais betons: tūkstošiem gadu izturības

Betons kā būvmateriāls cilvēcei ir pazīstams jau no senseniem laikiem. Pirmās liecības par betonam līdzīgu maisījumu izmantošanu datējamas ar 8.–7. gadu tūkstoti p.m.ē. — arheologi Jērikā (mūsdienu Izraēla) ir atklājuši grīdas, izgatavotas no kaļķu javas. Šīs grīdas bija gludas un nodilumizturīgas, kas norāda uz apzinātu saistvielu izmantošanu.

Senā Ēģipte un Mezopotāmija
Senajā Ēģiptē un Mezopotāmijā tika izmantotas māla, ģipša un kaļķu javas ķieģeļu mūrēšanai un apdarei. Lai gan šie maisījumi nebija betons mūsdienu izpratnē, tie jau ietvēra pamatprincipus — beramo materiālu apvienošanu ar saistvielām.

Romas betons
Īstu slavu betons ieguva Senās Romas laikmetā. Ap III gadsimtu p.m.ē. romieši sāka izmantot opus caementicium — kaļķu, vulkānisko pelnu (pucolāna), ūdens un akmens maisījumu. Šis betons bija ļoti izturīgs un ilgmūžīgs.
Romas Panteons, celts ap 125. gadu m.ē., ir viens no ievērojamākajiem piemēriem: tā kupols, kas izgatavots no nearmēta betona, joprojām ir lielākais šāda veida kupols pasaulē.

Atklājumi un izrakumi

• Pompejos atrastās betona konstrukcijas ir lieliski saglabājušās zem Vezuva pelniem.
• Izrakumi Romas ostā Cēzarejā parādīja, ka romieši būvēja zemūdens betona konstrukcijas, kas nav sabrukušas pat pēc 2000 gadiem.

Pētījumi
Mūsdienu zinātnieki, pētot Romas betonu, ir atklājuši, ka tā struktūra atšķiras no mūsdienu betona: pateicoties minerālam — alumīnija hidroksīdam — šis betons spēj “pašatjaunoties”, aizpildot mikroplaisas saskarē ar ūdeni. Tas nodrošina tā neticamo ilgmūžību.

Secinājums
Cilvēce pazina betona būvniecības principus jau ilgi pirms mūsdienu tehnoloģiju rašanās. Arheoloģiskie atradumi, rakstiskās liecības (piemēram, Vitruvijs savā darbā "Desmit grāmatas par arhitektūru") un ilgmūžīgas konstrukcijas, kas saglabājušās līdz mūsdienām, apliecina: betons nav 20. gadsimta izgudrojums, bet gan daudzu tūkstošgadu inženiertehniskais mantojums.